Infordepe Ho CNC Fó Formasaun Ba Professor Na’in 115
Naunil Media (Díli), Infordefe ho Centru Nasionál Chega(CNC) fó formasaun ba Professor Ensinu Bazíku II siklu. Husi Munisípiu 11 durante loron 5 kona-bá istória Timor -Leste.
Diretór Divizaun Formasaun Edukadaun Centru Nasionál Chega (CNC) Vicente Borges Maia,esplika objetivu husi formasaun ne’e hanesan programa ida Ministeriu Edukasaun Joventude Dedportu (MEJD) liu husi Infordepe hamutuk ho Centru Nasionál Chega (CNC), hodi fó formasaun ba Profesores sira kona-bá prosesu luta ba Libertasaun Nasionál.
“Bazeia ba avaliasaun Centru Cega hamutuk ho Ministeriu Edukadaun halo ba profesor ensinu baziku sira katak sira persiza tan materia suplementar formasaun no ohin ita realiza duni formasaun ida ne’e liu husi Infordepe”, Dehan Diretór Vicente iha salaun CNC foin lalais ne’e.
Nia hatutan, Husi Centru Nasionál Chega(CNC) tinan ne’e iha planu fo formasaun ba Professor sigudu siklu hamutuk 115 husi Munisípiu 11 la inklui RAEOA ho Díli.
“CNC nia planu foka liu ba professor sira VI Anu tan sira mak hanorin materia hotu-hotu, liu-liu ba materia istória no direitu humanus no materia ne’ebé mak fó formasaun ba professor sira mak istória ho Direitu Humanus”, nia akresenta.
Diretór ne’e mós husu ba professor sira atu aproveita
formasaun ne’e di’ak hodi bele aumenta tan konesementu hodi bele ba partilla fali ba alunus sira.
Iha fatin hanesan Vise-Prezidente Gabinete Formasaun Profisional Kontinua Rui da Costa Belo, Nia parte esplika Infordepe hanesan responsabiliza ba formasaun profesores. Formasaun ba profesor ne’e importante tebes hodi bele hasae tan sira nia konesementu ba iha istória Timor-Leste hodi bele hanorin fali estudante sira.
“Parseru ka intituisaun ne’ebé de’it atu fó fotmasaun ba profesor sira iha nivel saida de’it tenke hetan rekonesementu husi Infordepe, sei laiha rekonesementu mak Infordepe sei hapara, formasaun ohin importante tebes iha livru balun iha tia ona, maibé ida ne’e ita nia formadore sira atu hanorin kona istoria 1975 nia sae mai liliu ba Direitus humanus”, dehan Vise Prezidente.
Vise-Prezidente hatete jerasaun foun sira tenke haten kle’an istória Timor nian, tan prosesu liberta pátria Timoroan barak mak oho malu no hatene kona-bá Direitus Humanu.
“Uluk 1975 oho malu FRETILIN oho APODET, UDT ida idak ho nia razaun, ne’e profesor sira tenke hanorin didi’ak atu keta kria fali konflitu iha jerasaun foin sae, lae jerasaun foun sira balun rona istória la los bele hamosu fali konflitu”, Nia esklarese.
Formasan ba profesores sira durante loron 5 no husi munisípiu 11 la inklui Díli ho Raeoa ho razaun kata Díli Besik CNC no Raeoa iha rasik orsamentu. fundus ba formasaun ne’e husi Orsamentu Jerál Estadu (OGE) no liu husi Ministeiriu Edukasaun Joventude Desportu (MEJD). Gyor